Ziemas sporta veidi

Kad vasaras aktīvajai atpūtai esam pateikuši ardievas, sirds tā vien tiecas pie jaunām, sezonai atbilstošām sportiskām izpriecām. Pagaidām gan vēl var turpināt rīta krosu, bet jau pavisam drīz slidenais pamats zem kājām atgādinās par speciālu apavu iegādi vai arī liks domāt par pavisam „īstiem” nākamā gadalaika sporta veidiem.

Ziemas tuvošanās aicina sapņot par ledu, sniegu un stipriem mīnusiem aiz loga. Tiem, kuri kamanas taisa vasarā, problēmu nebūs: ir sagādātas slidas, slēpes, ragaviņas, siltais apģērbs un ceļazīme uz kalnu slēpošanas kūrortiem. Taču arī tad, ja šīs nodarbes ir atliktas uz pēdējo brīdi, nekas vēl nav zaudēts. Lielākās raizes var sagādāt vienīgi par mazu palikušie slidzābaki un slēpošanas ekipējums bērniem. Pašu vajadzībām šosezon joprojām varam iztikt ar vecajām slēpēm un slidošanas aprīkojumu, kurš tikai jāuzasina vai kam vien jānotrauc putekļi. Slēpju un slidu asināšanu, starp citu, var veikt jebkurā slēpošanas kalnā vai slidotavā, ierodoties uz „sezonas atklāšanu”.

Kas tad tīk „latvietim parastajam”?

Lai gan 2014. gadā mediju aģentūras „Mindshare” veiktais pētījums liecina, ka populārākais sporta veids ir bijis futbols, tomēr, iestājoties vēsākam laikam, tā vien gribas šos rezultātus apstrīdēt, piedāvājot ieskatu Latvijas ziemas sporta citadelēs. Kā viens no atzītākajiem sporta veidiem ziemā minama kalnu slēpošana. Par kalnu slēpošanas trasēm tepat, dzimtajā zemē, – liecina par ko citu. Kalnu augstums savā ziņā laikam nav būtisks, jo Latvijā ir vairāk kā 30 kalnu slēpošanas trases! Lai palasām nosaukumus vien: Andrēnkalni, Baiļi, Bākūzis, Briežkalns, Cigoriņš, Dūjas, Egļukalns, Gaiziņkalns, Golgāts, Jura kalns, Kaķīškalns, Kamparkalns, Ķauķu kalns, Kordes trase, Lemberga hūte, Liepiņkalns, Līgatnes kalns, Mežezers, Mežkalni, Milzkalns, Ozolkalns, Rāmkalni, Reiņa trase, Rēķu kalns, Riekstukalns, Sāra kalns, Sauleskalns, Siguldas pilsētas trase, Smecersils, Viešuru kalns, Vīna kalns, Žagarkalns, Žiperkalns, Zviedru cepure… Galva reibst no daudzsološā laika pavadīšanas piedāvājuma.

Slēpošana nav vienīgais latviešu iecienītais aktīvais izklaides veids ziemā. Gūgles karte šobrīd uzrāda deviņas slidotavas un ledus halles Latvijā. Pārsvarā šādās vietās, tāpat kā slēpošanas trašu tuvumā, ir pieejams vajadzīgais ekipējums, kura īre ļauj mājās ietaupīt vietu un – zinot to, ka tik bieži nenodarbojamies ar minētajiem sporta veidiem – arī kādu lieku eiro.

Skaists un mazliet vecmodīgs ziemas sporta veids (bet šis ir tikai viens no iemesliem, kādēļ tik iecienīts jauniešu vidū) ir distanču slēpošana. Apgaismotās, mežos un parkos izveidotās slēpošanas trases piedāvā atpūtu arī pēc darba un mācībām, kad ziemas saule jau sen aiz kalniem. Tie, kuriem patīk būt jaunatklājēju lomā, veido paši savus slēpju ceļus gan pludmalē, gan mežā. Neregulāros kvadrātos un trijstūros izvagotā ziemas ainava aicina pārējos pievienoties un notvert gada auksto mēnešu reti sniegtās izdevības.

Bez hokeja laikam nebūtu iedomājams neviena īstena sporta fana kalendārs Latvijā. Un par to liecina ne vien tūkstoši, kuri KHL spēļu vai Olimpiskā hokeja laikā grauž čipsus un bauda alu televizoru priekšā kafejnīcās un sporta bāros un ērtos dīvānos mājās. Viss nebeidzas pat ar sparīgo klātienes atbalstu Pasaules čempionātos ārpus Latvijas. Amatieru hokeja komandas pulcina dalībniekus gan iekštelpās, gan ārpus tām – slidotavās un pat uz mežezeru, upju un līča ledus. Līdz vēlai naktij mūsu mīļie, sportiskie vīri izmanto pat pašus vēlākos īres laikus kādā no noslogotajām ledus hallēm.

Populārākie ziemas sporta veidi

Ja par ziemas sporta veidu slavu liecinātu kaut vai tikai sporta skolu skaits, entuziastu apkopotā statistika par komandas spēlēm uz ledus vai kalnu un distanču slēpošanas trašu īpašnieku informācija, arī šādā gadījumā iespaids par ziemas sportisko aktivitāšu popularitāti runātu izteiksmīgos skaitļos. Taču uzskaite droši vien netiek veikta par tiem, kuri savās brīvdienās vienkārši dodas uz tuvējo mežu vai ledus halli, neatkarīgi no līgām un mačiem baudot ziemas klātbūtni. Slidot un slēpot var ikviens jebkurā vecumā. Domājams, tādēļ šie sporta veidi ir tik pazīstami un iemīļoti mūsu zemē.

Kalnu slēpošana Latvijā, lai cik tas jocīgi neizklausītos, ir tik populāra, ka daudzi sniegainākās ziemās apmierinās tikai ar Latvijas piedāvājumu, ko sniedz vairāk kā 30 kalnu slēpošanas trases. Un kādēļ ne, ja teju katra vieta Latvijā atrodas ne vairāk, kā 100 km attālumā no kāda ziemas „kalnu kūrorta”.

Distanču slēpotājiem iemīļotā Uzvaras parka trase piepilda sapni par ziemas priekiem tepat, pilsētā, bet sniegā atstātās nodevīgās pēdas mežā liecina par ziemas aktivitāšu baudītājiem it visur Latvijā.

Ledus halles un slidotavas veicina arvien jaunu slidošanas un hokeja cienītāju papildinājumu ziemas sporta veidu atbalstītāju vidū. Hokeja un daiļslidošanas slidu īre ir pieejama gandrīz ikvienā slidošanai paredzētā publiskā vietā. Tas palielina iespēju, ka šīs aktivitātes aizvien baudīs ievērojams interesentu skaits.

Kas ir NHL

NHL jeb Nacionālā hokeja līga ir Ziemeļamerikas hokeja līga, kurā 30 komandas–23 no ASV un 7 no Kanādas–sacenšas par Stenlija Kausu. NHL tika dibināta 1917. gadā. Kopš tā laika vissekmīgākā komanda ir Monreālas “Canadiens”, kas ir izcīnījuši 24 stenlija kausus jeb ceturtdaļu no visiem izspēlētajiem kausiem. NHL ir populārākā hokeja līga pasaulē, un Stenlija Kausa izcīņu hokejā popularitātes ziņā aizēno tikai Olimpisko spēļu medaļu izspēle Ziemas Olimpiskajās spēlēs.

NHL ciešās pēdās seko arī Amerikas hokeja līga (AHL), kuras klubi bieži funkcionē kā treniņnometnes NHL spēlētājiem – t.s. “fārmklubi”. NHL ir skatītāju skaita ziņā apmeklētākā hokeja līga ar vislielākajām algām, visplašāko translāciju un visvairāk komandām. Jāmin arī, ka NHL ir vērā ņemama tradīcija.

NHL pirmsākumi

NHL radās, sākoties problēmām Nacionālajā hokeja asociācijā, kurā bija nepāra skaits komandu. Tā kā līgas noteikumi aizliedza izslēgt kādu komandu, bet Edijs Livingstons atteicās no līgas atsaukt sev piederošo Toronto Blueshirts, pārējās līgas komandas izvēlējās izveidot jaunu hokeja līgu bez Livingstona klātbūtnes. Līdz 1942. gada sezonai līgā spēlēja dažāds skaits komandu, taču šajā gadā tas nostabilizējās pie sešām komandām, kuras 25 turpmākos gadus bija NHL vienīgās komandas – Boston Bruins, Chicago Black Hawks, Detroit Red Wings, Montreal Canadiens, New York Rangers un Toronto Maple Leafs. Kopš tā laika komandu skaits ir nemitīgi audzis, un

NHL tagad

Kopš 1992. gada līgas seja ir diezgan daudz izmainījusies – pieplūduši spēlētāji no Austrumeiropas un Krievijas, kā arī citām Eiropas valstīm. Pašlaik NHL ir pasaules lielākā un pelnošākā hokeja līga, kurā spēlē sportisti no visas pasaules. Aptuveni puse no NHL spēlētājiem ir kanādieši, aptuveni ceturtdaļa – ASV iedzīvotāji, savukārt pārējie nāk no pārējās pasaules, galvenokārt no Krievijas, Somijas, Zviedrijas un Čehijas.

Tāpat kopš 1992. gada līgai ir nebeidzamas problēmas ar spēlētāju līgumiem, kas noveda pie bēdīgi slavenā NHL lokauta 2005-2006. gada sezonā, kad nenotika visa sezona. Daļa sezonas nenotika arī 2012-2013. gada sezonā. Tā pirmsākumi bija redzami jau 1994-1995. gada sezonā, kad līga gribēja ieviest algu griestus spēlētājiem, kas arī notika 2004. gadā, kad tika noteikts, ka spēlētāju algas var sastādīt 57% no visiem kluba izdevumiem. Šo daudzumu vēlāk pārmainīja uz 50%.

Latvieši NHL

Visi pratīs nosaukt galvenos Latvijas NHL spēlētājus, kas bija Sandis Ozoliņš, Artūrs Irbe, Pēteris Skudra, Kārlis Skrastiņš un Sergejs Žoltoks. Pašlaik no Latvijas NHL spēlē Ronalds Ķēniņš un Zemgus Girgensons, kas pārstāv respektīvi Vankūveras Canucks un Bufalo Sabres. Iespējams, ka drīzumā NHL redzēsim arī Kristeru Gudļevski, kas ir viens no perspektīvākajiem AHL vārtsargiem. Protams, vienīgais latviešu spēlētājs, kas izcīnījs Stenlija Kausu, ir Sandis Ozoliņš.